araviar - verbo
a·ra·vi·ar intransitivo
Indicativo |
---|
Presente
| Pretérito imperfeito
| Pretérito perfeito
| Pretérito mais-que-perfeito
| Futuro imperfeito
| Futuro perfeito (condicional)
|
aravio aravias aravia araviamos araviais araviam
| araviava araviavas araviava araviávamos araviáveis araviavam
| araviei araviaste araviou araviamos / araviámos araviastes araviaram
| araviara araviaras araviara araviáramos araviáreis araviaram
| araviarei araviarás araviará araviaremos araviareis araviarão
| araviaria araviarias araviaria araviaríamos araviaríeis araviariam
| Conjuntivo / Subjuntivo
| Imperativo
| Infinitivo
| Outras formas
|
---|
Presente
| Pretérito imperfeito
| Futuro
| Afirmativo (Negativo)
| araviar
| Gerúndio
|
aravie aravies aravie araviemos aravieis araviem
| araviasse araviasses araviasse araviássemos araviásseis araviassem
| araviar araviares araviar araviarmos araviardes araviarem
| - aravia (aravies) aravie araviemos araviai (aravieis) araviem
| Pessoal araviar araviares araviar araviarmos araviardes araviarem
| araviando
Particípio passado
araviado | araviada | araviados | araviadas |
|
Flexiona como : amar adjetivo PP : araviado
|